Kurmju jutīgā oža ir viņu galvenais orientieris, tāpēc viena specifiska un dabiska smarža var kļūt par iemeslu, lai tie mierīgi izvēlētos citu teritoriju saviem rakumiem.
Aprīļa sākumā dārzā parasti sākas pirmie pavasara darbi. Tiklīdz zeme atsakst un kļūst mīksta, mauriņā bieži vien var pamanīt svaigus un negaidītus rakumus. Kurmji pēc ziemas mēdz kļūt aktīvi un meklē barību tur, kur zeme ir vislabāk iestrādāta un irdena.
Daudzi dārzu īpašnieki šādā brīdī sāk domāt, kā saglabāt savu dobju stādījumus un zāliena izskatu. Gadu gaitā esmu izmēģinājis dažādas metodes, kā šos nelūgtos viesus virzīt tālāk no savas sētas. Galvenais ir saprast, kas tieši šiem racējiem liek mainīt savus ierastos maršrutus.
Kāpēc parastie biedēkļi ne vienmēr strādā
Daudzi mēdz paļauties uz skaņas biedēkļiem vai dažādiem vibroaparātiem, ko iesprauž zemē. Mana pieredze rāda, ka kurmji pie pastāvīga trokšņa vai vienveidīgas vibrācijas diezgan ātri pierod. Pēc nedēļas vai divām tie mierīgi turpina savu darbu tieši blakus ierīcei. Tie saprot, ka skaņa nerada reālas izmaiņas viņu vidē.
Turpretī kurmja oža ir pavisam cita lieta. Daba viņiem ir devusi izcilu degunu, lai tie spētu orientēties pilnīgā tumsā zem zemes. Viņu deguns ir daudz jutīgāks par mūsējo. Ja tunelī parādās kāda neierasta un spēcīga smaka, dzīvnieks tajā vairs nejūtas ērti. Tas vienkārši sāk meklēt iespēju pārvākties uz mierīgāku vietu, kur smaržu pasaule ir ierastāka.
Vienkāršs līdzeklis ar spēcīgu raksturu
Viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem, ko esmu atklājis savā praksē, ir parastā bērza darva. To var iegādāties specializētos saimniecības vai dārzkopības preču veikalos. Darvai ir ļoti specifisks, spēcīgs un dūmakains aromāts, kas augsnē saglabājas ilgu laiku. Cilvēkam šī smarža var šķist vienkārši neparasta, bet kurmim tā zem zemes ir ļoti traucējoša.
Darvas smarža kurmjiem liek justies neomulīgi. Dzīvnieks nesaprot, no kurienes aromāts nāk, bet viņa dabiskā reakcija ir izvairīties no šīs zonas. Tā kā zemē gaiss cirkulē lēni, šis aromāts tuneļos var saglabāties nedēļām ilgi. Tas kalpo kā neredzama robeža, kurai kurmis labprātāk neiet klāt.
Kā pareizi sagatavot un izvietot līdzekli
Lai metode strādātu, nav nepieciešams darvu liet lielos daudzumos. Es parasti izmantoju parastas koka nūjiņas, kas ir aptuveni 20 centimetrus garas un pāris centimetrus biezas. Var izmantot arī jebkurus koka atgriezumus, kas atrodami saimniecībā. Vienu nūjiņas galu es kārtīgi apsmērēju ar darvu vai iemērcu tajā.
Pēc tam šīs nūjiņas es saspraužu zemē tajās vietās, kur nevēlos redzēt rakumus. Īpašu uzmanību pievēršu zonām, kur jau ir redzami svaigi zemes čiekuri. Nūjiņa jāiesprauž pietiekami dziļi, lai iesmērētais gals atrastos tieši tajā dziļumā, kur parasti atrodas kurmju takas. Smarža pamazām sāk izplatīties caur augsnes porām. Tas neaizņem daudz laika, bet rezultāts parasti ir redzams jau nākamajā dienā.
Metodes priekšrocības dārzā
Šī pieeja man patīk tāpēc, ka tā ir saderīga ar dārza kopšanas principiem. Darva ir dabīgs produkts, kas neietekmē augu augšanu un nepaliek augsnē kā mākslīga viela. Atšķirībā no citiem paņēmieniem, darva vienkārši mudina dzīvnieku doties prom, neradot nekādas citas sekas dārza videi. Kurmis vienkārši izvēlas citu teritoriju, kur viņam netraucē spēcīgas un neierastas smakas.
Tāpat šī metode ir ļoti pieejama. Viens mazs darvas iepakojums pietiek diezgan lielai platībai un visai pavasara sezonai. Nūjiņas pēc tam var izvilkt un saglabāt nākamajai reizei. Tas ir mierīgs un loģisks risinājums, kas neprasa nepārtrauktu uzmanību vai dārgas tehnoloģijas, kas ne vienmēr attaisno uz tām liktās cerības.
Kā rīkoties, ja parādās jaunas vietas
Reizēm mēdz gadīties, ka pēc kāda laika kurmis mēģina atrast jaunu ceļu dārzā no citas puses. Tas reizēm notiek pēc lielām lietavām, kad aromāts augsnē var kļūt mazāk izteikts. Šādā gadījumā es vienkārši atjaunoju darvas slāni uz nūjiņām un pārliecinos, ka nav palikušas brīvas vietas, caur kurām varētu iekļūt teritorijā.
Svarīgi ir neaizbērt visas ieejas uzreiz. Es parasti sākumā ielieku smaržīgo nūjiņu tajā vietā, kas atrodas tuvāk dārza centrālajai daļai. Tādā veidā es pamazām mudinu kurmi virzīties uz dārza tālāko stūri un tad ārpus sētas. Tas ir stratēģisks process, kas prasa nedaudz pacietības, bet rezultātā dārzs paliek neskarts un zāliens saglabājas līdzens.
Kas nepieciešams kurmju aizbaidīšanai
Šim darbam nav vajadzīgs sarežģīts aprīkojums. Visas lietas parasti ir atrodamas katrā saimniecībā vai tuvākajā veikalā.
Bērza darva (atrodama saimniecības vai dārza preču nodaļās).
Koka nūjiņas vai atgriezumi (aptuveni 20 cm gari).
Vecs cimds vai otiņa darvas uzklāšanai uz koka.
Neliela lāpstiņa zemes uzirdināšanai nūjiņas ievietošanai.
Sagatavotās nūjiņas ieteicams izvietot ar dažu metru starpību vienu no otras gar dārza malu. Ja pamanāt jaunu aktivitāti, nūjiņu skaitu tajā vietā var palielināt. Galvenais ir atcerēties, ka mērķis ir radīt smaržas zonu, nevis pārmērīgi izmainīt dārza ainavu. Mierīga un konsekventa rīcība parasti sniedz vislabāko rezultātu.
